шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Apaļas summas kvadrātmetros

Arturs Jeresjko □ Apaļas summas kvadrātmetros

2016 gadā komerciālā nekustamā īpašuma sektors Latvijā nodemonstrēja nepārspējamu dzīvelīgumu.

 

Neskatoties uz to ka pagājušogad šajā sektorā tika ieguldīts nedaudz mazāk līdzekļu nekā 2015., uz 2016. gada ekonomisko nepatikšanu fona šīs vairāk nekā 340 milj. eiro lielās investīcijas izskatās pat ļoti labi. Salīdzinājumam: 2015. gadā investīciju apjoms bija 394,4 milj. eiro.

Gan 2016., gan arī 2015. gadā komerciālā nekustamā īpašuma jomā turpināja dominēt mazumtirdzniecības sektors. To varētu skaidrot ar lieliem darījumiem, tai skaitā ar trīs lielo galvaspilsētas tirdzniecības centru - Riga Plaza, Domina Shopping un Galerija Azur - iegādi.

Šķiet, jau ir pārdots viss iespējamais, un arī komerciālā nekustamā īpašuma joma - tāpat kā citas uzņēmējdarbības sfēras Latvijā - ir saskārusies ar labi zināmu problēmu: jaunu projektu trūkumu. Lai arī interese par mūsu valsti kā par investīcijām piemērotu teritoriju saglabājas daudzmaz stabilā līmenī, pieejamu un kvalitatīvu objektu skaits samazinās kopā ar ienesīgumu. Tādēļ investori ļoti rūpīgi izskata jaunus piedāvājumus.

2016 gadā vietējie (Baltijas) investori salīdzinājumā ar 2015. gadu nodemonstrēja labāku kapitalizāciju. Visaktīvākie spēlētāji mūsu investīciju tirgū bija Latvijas ziemeļu kaimiņi - igauņi. Vietējie nedaudz atpaliek. Savukārt Lietuvas uzņēmēji pagājušajā gadā investēja pavisam maz. Taču šogad viņu interese noteikti būs lielāka, jo konkurence Lietuvā kļūst arvien sīvāka, un Lietuvas investori meklē jaunas ieguldījumu iespējas. Cerams, ka viņi tās atradīs tieši Latvijā.

Latvijā vēl aizvien darbojas atsevišķi spēlētāji no NVS valstīm, taču daudz mazākā mērogā, salīdzināt ar ļoti ienesīgo, taču diezgan īso programmas ''Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām'' periodu. Turklāt austrumu investori bieži meklē ienesīgus aktīvus Rīgas centrā, taču tieši šādu aktīvu deficīts kļūst arvien izteiktāks.

Spriežot pēc cipariem, Latvijas iedzīvotāji draudzīgā pulkā pārceļas dzīvot uz birojiem: pagājušajā gadā tika aizņemti gandrīz 19 tūkst. jaunu m2. Salīdzinājumam: 2015. gadā tie bija vien 4000 m2. Šāds lēciens notika galvenokārt pateicoties trijām jaunām biroju ēkām, kuras uzcēla Rīgā pēc individuāla pasūtījuma.

Tiek lēsts, ka šogad klāt nāks vēl 26400 m2, jo ir vairāki projekti, kuri pagaidām vēl atrodas plānošanas, taču drīz pāries būvēšanas stadijā. Turklāt jau ekspluatācijā esošo biroju centru īpašnieki konkurences apstākļos varētu atgriezties pie saviem rekonstrukcijas plāniem ar mērķi palielināt objektu kvalitāti.

Šis ir viens no aspektiem, uz kuru nekustamo īpašumu attīstītāji, kas pelna komerciālā nekustamā īpašuma jomā, balsta savas optimistiskās prognozes.

 

Ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts - Arturs Jeresjko (Артур Ересько).

Related items