шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ ''Nu ir lētāk - grāb tik ciet!''

Arturs Jeresjko □ ''Nu ir lētāk - grāb tik ciet!''

Salīdzinot ar 2015. gada novembri, 2016. gada novembrī eksportētās produkcijas vērtība pieauga par 3,4%. Zināmā mērā tas ir Latvijas eksportētāju īstenotā dempinga rezultāts. Produkcijas apjomi pieauga, jo ražotāju eksporta cenas bija zemākas nekā pirms gada. Eksporta apjomu pieaugums norisinājās ar saukli ''Nu ir lētāk - grāb tik ciet!''.

 

Analizējot situāciju katrā nozarē atsevišķi, vislielāko artavu eksporta vērtības pieaugumā deva kokapstrādes nozare, kuras galvenais noieta tirgus joprojām ir Lielbritānija. Lai kā eksperti un analītiķi mūs biedēja ar Brexit rezultātiem, Lielbritānijas iesāktā izstāšanās no ES pārdošanas apjomus nesamazināja.

Latvijas galvenā eksporta nozare pagājušā gada 11 mēnešos par kokapstrādes produkciju iekasēja par 1,928 mljrd. eiro jeb 3,5% vairāk nekā tādā pašā 2015. gada periodā. No janvāra līdz decembrim vislielākais kokapstrādes nozares produkcijas apjoms tika eksportēts uz ES pamest gribošo Lielbritāniju (19,8%), otrajā vietā bija Vācija (10%), bet trešajā - Zviedrija (9,9%). Salīdzinot ar tādu pašu 2015. gada periodu eksports uz Lielbritāniju pieauga par 7,1%, veidojot 381,306 milj. eiro.

Eksporta kopējo vērtību līdzēja celt arī lielāks daudzums uz ārzemēm pārdoto transportlīdzekļu (+27,4%), mēbeļu (+46,2%) un farmaceitiskās produkcijas (+24,3).

Savukārt eksporta kopējo vērtību uz leju visvairāk vilka graudaugu pārdošanas apjomu samazināšanās -  salīdzinot ar 2015. gada novembri tie nokrita par šokējošajiem 54,8%. 2016. gadā laikapstākļu dēļ graudaugu kopraža bija mazāka, arī kvalitāte cieta. Sliktākas kvalitātes dēļ 2016. gada ražas realizācijas cenas bija zemākas, tas ietekmēja arī graudaugu eksportu novembrī.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, novembrī vēl vairāk samazinājās eksporta vērtība veselai virknei reeksporta produktu kategoriju - naftas produktiem, elektroiekārtām un mehānismiem.

Atskatoties uz pagājušo gadu kopumā un salīdzinot to ar tādu pašu 2015. gada periodu, var konstatēt, ka 11 mēnešu laikā eksporta vērtība samazinājās par 1,1%. Šo kritumu jau varēja paredzēt tādu reeksporta produktu kategoriju kā naftas produkti, elektroiekārtas un mehānismi eksporta vērtības samazināšanās dēļ.

Kaut arī 2016. gadā eksporta kopējā vērtība būs nedaudz zemāka, 2017. gads jau būs labāks. Šogad eksporta rādītāju uzlabošanos varētu veicināt preču cenu kāpums un lielāks ārējais pieprasījums globālā mērogā.

Tomēr eksportētāju noskaņojums varētu uzlaboties tikai pēc tam, kad būs pilnīgi skaidra Brexit ietekme uz ekonomiku un jaunievēlētā ASV prezidenta nostāja ārpolitikas un ārējās tirdzniecības jautājumos. Turklāt Latvijas valdībai obligāti jāīsteno konsekventa nodokļu politika.

Diemžēl Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa pieteiktā kārtējā nodokļu revolūcija nu nekādi neveicina Latvijas biznesa vides stabilitāti. Pašlaik zināms vien tas, ka kārtējās izmaiņas nodokļu jomā tiks paziņotas šī gada pavasarī. Visticamāk, tās skars pievienotās vērtības un nekustamā īpašuma nodokli.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items