шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Apdrošināšanas renesanse

Arturs Jeresjko □ Apdrošināšanas renesanse

Apdrošināšanas pakalpojumu tirgus aug un attīstās straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā. Un tas ir labi. Sliktā ziņa - šīs nozares attīstība nav vienmērīga. Jau ilgāku laiku nerentabla ir OCTA, un izskatās, ka tagad tāds pats liktenis sagaida arī KASKO.

 

Pirmajos 2016. gada 9 mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas parakstīja apdrošināšanas prēmijas 284,8 milj. eiro apmērā. No apdrošināšanas iemaksām gūtie ieņēmumi šī gada pirmajos trijos ceturkšņos pieauga par 5,2%. Tiesa gan, apdrošināšanas atlīdzības tika izmaksātas trīsreiz intensīvāk: salīdzinot ar tādu pašu iepriekšējā gada periodu +16%. Kopumā šī gada pirmajos 9 mēnešos ir izmaksātas kompensācijas aptuveni 182 milj. eiro apmērā.

Mazāka starpība starp apdrošināšanas prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām ir skaidrojama ar apdrošināšanas pakalpojumu tirgū valdošo, sīvo konkurenci, kuras dēļ apdrošinātāji paplašina apdrošināšanas polišu segumu. Attiecīgi: pakāpeniski pieaug arī kompensācijās izmaksātās summas.

Pēc nenozīmīga krituma pirmajā pusgadā, pašlaik atkal ir stabilizējies dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgus. 9 mēnešu laikā +2%. Pastāv uzskats, ka šī pakalpojuma veida attīstību bremzēja Eiropas nestabilā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija, kura traucēja uzņēmējiem un privātajiem klientiem pieņemt ilglaicīgā perspektīvā balstītus lēmumus: jo apsverot dzīvības apdrošināšanu, mēs taču domājam par šī pakalpojuma ilgtermiņa raksturu.

Taču pēdējā laikā apdrošināto personu skaits aug straujāk. Daļēji tas notiek, pateicoties cilvēkiem, kuri iegādājas dzīvības apdrošināšanas polisi uz noteiktu laiku (bez uzkrājumu veidošanas): to skaits ir palielinājies par 31%. Tādējādi tīri aritmētiski parakstīto līgumu skaits ir kļuvis lielāks, ''mazākas'' ir kļuvušas polises kā tādas.

Šogad ir dzirdamas īpaši asas diskusijas par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. To ļoti atbalsta Latvijas Banka. Tās galvenais par arguments ir iespēja piesaistīt papildu finanšu līdzekļus, kuru veselības apdrošināšanas jomā hroniski trūkst. Nav maznozīmīgs arī fakts, ka šāds modelis varētu strādāt ilgtermiņā un nebūtu pakļauts politiskajai konjunktūrai.

Šie un citi argumenti (neskatoties uz to svaru) vismaz pagaidām nav spējuši pārliecināt Veselības ministriju, kurasprāt, obligāto veselības apdrošināšanu varētu nosaukt par ''iedzīvotāju naudas pārlikšanu privāto apdrošinātāju kabatās''.

Šīs diskusijas laiku pa laikam aktivizējas, tad pieklust, tad atkal uzliesmo ar jaunu spēku, ļaujot Latvijas iedzīvotājiem pa to starpu risināt savas problēmas, tā sacīt, individuāli. Zīmīgi, ka lielāko apdrošināšanas veidu vidū vislielākais apdrošināšanas prēmiju skaita pieaugums ir vērojams veselības apdrošināšanas segmentā (+12%). Un tieši šim apdrošināšanas veidam ir arī vislielākais īpatsvars apdrošināšanas pakalpojumu tirgū - +21%.

Tas liecina par to, ka cilvēki gan juridisko personu/darba devēju, gan arī privātpersonu līmenī arvien skaidrāk saprot, ka potenciālajam slimniekam ir jāglābj sevi pašam. Uz valsti, protams, var cerēt, bet ārstēties, visticamāk, nāksies par savu naudu.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items