Print this page
Arturs Jeresjko □ Jūrmala trūcīgajiem

Arturs Jeresjko □ Jūrmala trūcīgajiem

Uzturēšanās atļauju "apmaiņā pret investīcijām" programmas apstādināšana ir ieviesusi lielas izmaiņas kūrorta nekustamo īpašumu sektorā. Izmantojot metaforu, var teikt, ka Jūrmala no dārga luksusa preču veikala ir pārtapusi par zemo cenu bodīti, turklāt vēl pārcēlusies no Lielupes un Bulduru kāpām uz zemāka sociālā statusa Kauguriem.

 

Par šo zemestrīci galvenokārt ir atbildīgi uzturēšanas atļauju saņemšanas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi kārtībā izdarītie grozījumi - 2014. gada beigās šāda pirkuma minimālā summa tika palielināta līdz 250 tūkst. eiro.

Arī vēsās Latvijas-Krievijas attiecības ir paretinājušas pircēju un pārdevēju rindas - kur politiķis ar tanku nobraucis, tur uzņēmējam vairs nav ko meklēt.

Visbeidzot, pircēju apetīti manāmi pieklusināja NVS valstīs vērojamā finanšu krīze.

Un tomēr - 2016. gada pirmajā ceturksnī ar Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem saistītais darījumu skaits ir pieaudzis par 5% un vidēji sastāda 60 darījumus mēnesī. Laikam jau nekustamo īpašumu tirdzniecības aģentus un visus citus šīs jomas speciālistus var no sirds apsveikt? Taču iedziļinoties, top skaidrs, ka skaits nenodrošina kvalitāti. Pārvēršot visus šos darījumus naudas izteiksmē, sanāk, ka Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus 2016. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo ceturksni ir sarucis par 42%.

Un te nu nebūtu ko brīnīties. Ja pagājušajā gadā izdevās pārdot vairākus nekustamā īpašuma objektus Bulduros aptuveni vienu miljona eiro vērtībā, tad šogad interesenti pārsvarā pirka dzīvokļus padomju laikā ēkās Jūrmalas nomalē - Kauguros. Rezultātā, 80% no visa apgrozījuma deva otrreizējais tirgus, savukārt jaunie objekti nebija īpaši pieprasīti, lielā mērā tāpēc, ka pieprasījums saruka tieši no Krievijas iedzīvotāju puses, kuri tā arī nav spējuši pielāgoties jaunajam rubļa (70-75) kursam attiecībā pret eiro.

Arī jauno projektu skaits ir sarucis - nav nekādas jēgas būvēt apartamentus Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir piedzīvojuši 2008.-2010. gadu krīzi un Krievijas iedzīvotājiem, kuriem pašlaik ir sava.

Taču, ja runa ir par Latvijas iedzīvotājiem, pieprasījums noteikti ir audzis. Un tas ir labi. Protams, mūsu vidējam slānim vēl ir tālu līdz Jūrmalas prestižāko rajonu kāpām, taču sērijveida dzīvokļi piecstāvu un deviņstāvu ēkās Kauguros jau ir pa kabatai. Ar kaut ko taču ir jāsāk!

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items