шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Kredīti: ja dod - ņemt?

Arturs Jeresjko □ Kredīti: ja dod - ņemt?

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā izsniegto banku kredītu kopapjoms pieauga par mikroskopiskajiem 0,03%. Ja mēs salīdzināsim 2016. gada marta nogali ar šo pašu 2015. gada periodu, nāksies konstatēt kreditēšanas apjomu kritumu par 0,8%.

 

Jo īpašo tas ir attiecināms uz uzņēmumu kreditēšanas jomu. 2016. gada pirmajos trijos mēnešos uzņēmumiem izsniegtais kredītu apjoms samazinājās par 909 milj. eiro jeb 6,1%. Šis straujais kritums daļēji ir skaidrojams ar likvidētās Trasta komercbankas pazušanu no  kopējās statistikas. Taču vispārējā tendence ir saistīta ar to, ka Latvijas uzņēmuma diezgan rūpīgi atmaksā vecos parādus un izvairās uzņemties jaunus.

Lieta jau ir nonākusi tiktāl, ka, tiekoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Pēteri Putniņu, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis norādīja uz valsts ekonomikas kreditēšanas palielinājuma nepieciešamību.   Īsti gan nav skaidrs, kādā veidā valsts prezidents var piespiest privātbanku prezidentus aizdot naudu. Toties ir skaidrs, ka banku izsniegtie kredīti arī turpmāk būs viens no reālākajiem investīciju avotiem. Tiešās ārvalstu investīcijas uz Eiropā valdošās nenoteiktības fona samazinās, Eiropas fondu nauda būs pieejama tikai otrajā pusgadā, iekšējais patēriņš arī nepieaug... Atliek vien cerēt uz bankām.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka komercbankas nemaz neslēpj savu gatavību jau šogad investēt tautsaimniecības attīstībā aptuveni 5 miljardus eiro.

Paradokss slēpjas tajā, ka šī nauda nav pieprasīta.  Gandrīz puse Latvijas uzņēmēju šogad nemaz neplāno investēt sava biznesa attīstībā. Un šeit runa ir gan par tiem uzņēmumiem, kas ir orientēti uz iekšējo tirgu, gan arī tiem, kas strādā uz eksportu.

Kreditēšanas apjomu samazināšanās pamatā ir daudzi un dažādi faktori: problēmas ar ekonomisko attīstību Eiropā, ar Grieķijas parādiem saistītā krīze, Krievijas-Ukrainas konflikts, Krievijas rubļa devalvācija... Kāda jēga, piemēram, ir ņemt kredītu jaunas zivs vai piena pārstrādes līnijas iegādei, ja šīs produkcijas ierastais noieta tirgus - Krievija - nav vairs pieejams embargo dēļ? Vai: kurš paņems (iedos) kredītu lauksaimniecības uzņēmumam pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava paziņojumu par to, ka šī tautsaimniecības nozare patiesībā ir kritiskā stāvoklī?

Tas viss liek domāt nevis par attīstību, bet gan par izdzīvošanu. Ļoti daudziem ražošanas paplašināšanas jautājums pašlaik nemaz nav aktuāls. Daudz svarīgāks ir jautājums par to, kā saglabāt jau esošo apgrozījumu ... Bet Latvijas bankas tikmēr lēnā garā pārtop par naudas uzglabāšanas kamerām - finanšu resursi it kā ir, taču aizdot tos mūsu situācija ir nedaudz bailīgi.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items