шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Eksportētāji ir nomainījuši Krieviju pret Āfriku

Arturs Jeresjko □ Eksportētāji ir nomainījuši Krieviju pret Āfriku

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šī gada februārī Latvijas eksporta kopapjoms bija sarucis par 1,2%. Mums nelabvēlīgo Krievijas tirgu kompensēja Āfrikas iedzīvotāji, kuri iepirka pagājušā gada rudenī Latvijas laukos ievākto rekordlielo graudaugu ražu.

 

Februārī Latvijas eksports uz Krieviju un NVS valstīm turpināja strauji samazināties (gada šķērsgriezumā attiecīgi mīnus 25% un mīnus 27%). Pagājušajā gadā tik plaši apspriestās sankcijas un atbildes sankcijas un (varbūt pat lielākā mērā) rubļa kritums, ar tam likumsakarīgi sekojošo Krievijas iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ļoti skaidri izpaudās Latvijas statistikas datos.

Pēc gada mēs uzzināsim, kādu ietekmi uz ārējo tirdzniecību ir atstājusi demonstratīvā Krievijas kompānijas ''Lukoil'' aiziešana no Latvijas tirgus - marta beigās tā pārdeva savas piecdesmit degvielas uzpildes stacijas spekulatīvajiem investoriem no Austrijas. 

Kas tad ir nācis Krievijas eksporta tirgus vietā? Ir nedaudz palielinājies eksporta apjoms uz Eirozonu (+0,3%).

Turpina pieaugt eksports uz Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm - Keniju, Alžīriju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Ēģipti. Vislielāko uzslavu šeit ir pelnījuši Latvijas graudaugu eksportētāji: pārdoto kviešu un rudzu apjomi šī gada februārī salīdzinājumā ar 2015. gada februāri ir palielinājušies 3,2 reizes (par 19,2 milj. eiro).  

Savukārt antirekords pieder naftas produktiem, kurus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šī gada februārī eksportēja četras reizes mazākā apjomā (zaudējot 27,1 milj. eiro).  Daļēji to var skaidrot ar straujo naftas un tās pārstrādes produktu cenu kritumu, bet daļēji ar transportējamo Krievijas izejvielu pārorientēšanu no Latvijas dzelzceļa un ostām uz KF dzelzceļu un ostām.    

Līdztekus graudaugu tirgotājiem morālas tiesības izrakstīt sev prēmiju ir arī kokapstrādes nozares censoņiem (finiera, dēļu u.c. produktu eksports ir pieaudzis par 21%) un pārtikas preču ražotājiem (+26%). Eksporta apjomu pieaugumu virs 10% uzrādīja ķīmijas nozare.

Manāmi palielinājies ir arī metāla izstrādājumu eksports (+17%). Taču sakarā ar to, ka Latvijas valdība un ukraiņu investori nav spējuši atrast kopīgu valodu, iekonservējot KVV Liepājas Metalurgs ražošanas jaudas, nākamgad ailītē ''Metāla izstrādājumu eksports'' mēs ieraudzīsim skaidru mīnusu. 

Piebildīsim, ka importa apjomi rūk vēl straujāk - salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri tie ir samazinājušies par 5%. Taču šajā gadījumā galvenais iemesls ir naftas un naftas pārstrādes produktu krītošās cenas. Importējamo preču sastāva ziņā visi apjomi ir palikuši iepriekšējā gada līmenī.

Kopumā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance arī šī gada februārī - kā jau ierasts! - ir bijusi negatīva un uzrādījusi mīnus 139,5 milj. eiro. Slikti ir tas, ka ārējās tirdzniecības deficīts salīdzinājumā ar 2016. gada janvāri (109,8 milj. eiro) ir pieaudzis, savukārt ļoti labi, ka salīdzinājumā ar 2015. gada februāri (235,8 milj. eiro) tas ir bijis divas reizes mazāks.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items