шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Lielais noslēpums: bankas ziņo Valsts ieņēmumu dienestam

Arturs Jeresjko □ Lielais noslēpums: bankas ziņo Valsts ieņēmumu dienestam

Bankas noslēpums Latvijā pakāpeniski pārtop par no realitātes arvien attālinātāku jēdzienu. Ar 1. aprīli piekļuvi šim noslēpumam ir saņēmuši daudzi VID darbinieki.

 

Ar šo brīdi valsts fiskālās politikas īstenotāji ir tiesīgi pieprasīt no ikvienas Latvijas bankas informāciju par konta esamību un tā turētāju, veiktajiem darījumiem, līdzekļu atlikumu un saņemt pilnu transakciju sarakstu.

Ja noslēpumu zina divi vai vairāki cilvēki, tas vairs nav nekāds noslēpums. Bet ja bankas noslēpumu zina divas vai vairākas valsts iestādes, arī tas vairs nav nekāds noslēpums?   

Protams, likumi ir grozīti cēlu mērķu vadīti - ar ēnu ekonomiku galu galā kaut kā ir jācīnās. Pats par sevi saprotams, ka lielākā daļa VID darbinieku savas jaunās tiesības īstenos tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Taču, jo lielāks ir šo personu skaits, jo lielāka ir arī varbūtība, ka šīs tiesības tiks izmantotas ļaunprātīgi, kaitējot gan sabiedrībai, kurā ir iekļauta ikviena banka un tās klienti, gan arī banku sektora publiskajam tēlam, kurš lielā mērā ir atkarīgs no prasmes glabāt noslēpumus - bankas, valsts un arī komerciālos. 

Tāpēc komercbanku aso reakciju uz šādām izmaiņām likumā var ļoti labi saprast. Patiesībā VID rīcībā arī līdz 1. aprīlim bija pietiekami daudz instrumentu, ar kuru palīdzību tas varēja iegūt informāciju par bankas klientu nodokļu operācijām. Bankas jau bija iesniegušas VID visu nepieciešamo informāciju noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanai.

Taču valdība banķieru protestus laikam īsti nesadzirdēja, un likumā "Par nodokļiem un nodevām" izdarītie grozījumi, saskaņā ar kuriem kredītiestādēm ir jāiesniedz VID informācija par aizdomīgiem darījumiem, ir stājušies spēkā.

Par ko tad īsti bankām būs jāziņo? Likuma izpratnē par aizdomīgiem tiek uzskatīti šādi darījumi:
1) privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi;
2) klientam ir neraksturīgi liels darījuma apjoms;
3) ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām;
4) nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;
5) darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību);
6) darījumā izmantots viltots dokuments;
7) aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu;
8) nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas;
9) privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk;
10) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;
11) uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.);
12) klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits;
13) konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām;
14) konts ir tālu no klienta rezidences;
15) klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;
16) darījums ir klientam netipisks;
17) klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);
18) neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items