шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Šķiet, ka zāle kļūst zaļāka

Arturs Jeresjko □ Šķiet, ka zāle kļūst zaļāka

Latvijas iedzīvotāji beidzot var izbaudīt makroekonomikas attīstības augļus.

 

Divi faktori - algu pieaugums daudzu mēnešu garumā un nemainīgās patēriņa preču cenas - ir ļoti labvēlīgi ietekmējuši gan parasto veikaliņu, gan arī veikalu tīklu apgrozījumu. Mazumtirdzniecības veikalu kopējais apgrozījums - salīdzinājumā ar šo pašu iepriekšējā gada periodu - janvārī ir pieaudzis par 3,3%, bet februārī par 5%.

Īpaši pieauguši ir nepārtikas preču pārdošanas apjomi  (attiecīgi par 5,3% un 6,1%). Šajā jomā visstraujāko kāpumu ir nodemonstrējuši IT aprīkojums un sporta preces. Izskatās, ka 2016. gadā daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nolēmuši iegādāties jaunāku datora modeli un beidzot nedaudz pasportot.

Arī ar pasta vai interneta starpniecību veikto darījumu skaits turpina strauji augt. Gada pieaugums pārtikas preču sektorā bija lēnāks, taču arī šeit +1% janvārī un +3,7% februārī.

Kopumā patērētāju garastāvoklis šī gada pirmajā ceturksnī ir acīmredzami uzlabojies. Mazumtirgotāju - vēl jo vairāk. 2008. -2010. gadu krīze ir piemirsta, parādi atmaksāti vai norakstīti, algas turpina strauji augt, patēriņa preču cenas kopumā ir stabilas vai pat ar tendenci uz samazināšanos. Tādēļ, neskatoties uz nelielo bezdarbnieku skaita pieaugumu (kuru daļēji var pamatot ar sezonalitāti), iedzīvotāju ienākumi turpini augt, un šos ienākumus viņi visbiežāk tērē, nevis uzkrāj vai novirza uz vecu parādu atmaksu. Un tas viss veicina patēriņa pieauguma tempus.

Latvijas ģimenes pašlaik vēl nebiedē atsevišķu ekspertu, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča negaidīti skarbās prognozes par to, ka Latvijas ekonomiku tuvākajā laikā sagaida problēmas, un divu mēnešu garumā novērotais Latvijas IKP pieaugums var nomainīties ar tā kritumu. 

Taču kamēr pērkons nenodārdēs ... Acīmredzot tieši Latvijas ģimeņu patērēšanas kāre šogad būs Latvijas ekonomikas galvenā lokomotīve.

Un tas ir ļoti labi, jo likt lielas cerības uz eksportu, kurš ļoti palīdzēja mums tikt laukā no nesenās krīzes, nevajadzētu. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gada janvārī Latvijas eksporta apjomi ir samazinājušies par 10,9%.

Eksporta kopapjoms lielā mērā ir samazinājies tādēļ, ka ir sarukuši tirdzniecības apjomi ar trešajām valstīm, piemēram, ar Latvijai ekonomiski tik ļoti nozīmīgo Krieviju. Tās īpatsvars Latvijas eksportā no decembra 9,7% ir nokritis līdz janvāra 5,2%.

Uz šī fona visai piesardzīgie politiķi paziņojumi par iespējamo pret Krieviju vērsto sankciju un Krievijas noteiktā embargo atcelšanu jau šī gada vasarā ļauj cerēt uz papildu stimulu Latvijas ekonomikas attīstībā. Cita lieta, ka no uzņēmējiem šeit būs maz kas atkarīgs, tādēļ atliek vien gaidīt un mēģināt aizstāt eksportu ar iekšējo patēriņu.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items