шаблоны сайт визитка joomla
Скачать шаблоны Joomla 3.5 бесплатно
Arturs Jeresjko □ Bija laiks, kad cenas krita

Arturs Jeresjko □ Bija laiks, kad cenas krita

Šī gada anomāli siltais rudens un izteikti labvēlīgās naftas cenas ļāva Latvijas uzņēmējiem jūtami samazināt piedāvātās produkcijas cenu. Kas savukārt nozīmē lielāko konkurētspēju ārējos tirgos.

 

CSP ziņo, ka šī gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ražotāju cenas ir nokritušas par 2,1%. Kāpēc tā?

Novembra beigās mēs varam sniegt pilnīgi skaidru atbildi: 2015. gada rudens Latvijā bija viens no desmit siltākajiem visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kuru pirmsākumi ir datējami ar 1881. gadu. Tā apgalvo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Šādos apstākļos Latvijas uzņēmumi, kuri jau tā ir pieraduši taupīt, spēja būtiski samazināt ar siltumu patēriņu saistītos izdevumus, kas savukārt vienmēr ir veidojoši ļoti būtisku cehu un biroju uzturēšanas izmaksu daļu. Loģiski, ka šādas ekonomijas rezultātā šoruden bija iespējams samazināt arī saražotās produkcijas pašizmaksu.

Taču ietaupīt izdevās arī citā veidā. Straujais naftas cenu kritums pasaules tirgos likumsakarīgi samazināja uz cenu zīmēm redzamos ciparus visās Latvijas DUS. Šajā gadījumā A95 markas benzīns kļuva par 15% lētāks - pārejot no 1,20 uz 1 eiro par litru.

Savukārt, ja mēs runājam par Latvijas ekonomiku kopumā, tad vislielākie ieguvēji siltajā rudenī, protams, bija celtnieki. Parasti aukstajā laika periodā celtniecības darbi ir vai nu jāpārtrauc, vai arī ir jāinvestē papildus līdzekļi objekta apsildīšanā. Šoruden par nokrišņiem nebija jāuztraucas, un atsevišķos gadījumos jaunbūvju platība un vecu ēku renovācijas darbu apjomi salīdzinājumā ar aukstajiem gadiem palielinājās līdz pat divām reizēm.

Valsts mērogā šis apstāklis ļāva samērā veiksmīgi cīnīties ar augsto bezdarba līmeni. Kā likums rudens-ziemas periodā tas pieaug, jo daudzi strādnieki tiek nosūtīti piespiedu atvaļinājumā. Darba tirgus statistikas dati liecina, kas šogad šāda parādība netiek novērota.

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka uz valsts iekšējo tirgu orientētās produkcijas ražošanas apmēri ir samazinājušies par 3%, savukārt eksportējamo preču cenas tikai par 1,1%. Visticamāk to ir izraisījis iesaldētais pieprasījums no Latvijas iedzīvotāju puses, kas savukārt ir skaidrojams ar mūsu patērētāju piesardzību savu tēriņu plānošanā pēc 2008. - 2009. gada konsolidācijas aukstās dušas, kā arī ar tīri fizisku šo patērētāju skaita samazināšanos, iedzīvotājiem emigrējot no Baltijas jūras austrumu piekrastes uz rietumiem un pat tālāk.

Taču taisnības labad ir jāpiebilst, ka CSP savā analīzē ir balstījusies vien uz 640 Latvijas uzņēmumu aptauju, lai gan mūsu valstī to komercsabiedrību skaits, kuras savos statūtos ir iekļāvušas vārdiņu ''Ražošana'' ir vairākus simtus reižu lielāks. Un tomēr šajā gadījumā statiskas rādītāji acīmredzami atspoguļo lietu reālo stāvokli.

 

Arturs Jeresjko (Артур Ересько) - ekonomikas un juridisko zinātņu kandidāts.

Related items